Tradīcija valkāt virsvalku virs bruņām radās krustnešu karu laikā. Virsvalki palīdzēja izvairīties no pārkaršanas, neļaujot saulei tieši apspīdēt metāla bruņas. Turklāt virsvalki nodrošināja ideālu aizsardzību ķēdes bruņām, bet vēlāk arī plākšņu bruņām pret koroziju un rūsu. Šim virsvalkam ir šķelums, kas bruņiniekam atvieglo tā izmantošanu jāšanas laikā. Sākot no 12. gadsimta beigām, bruņinieki galvenokārt valkāja garus virsvalkus. No 13. gadsimta vidus tos arvien vairāk rotāja ar personīgiem ģerboņiem, un tos papildus bruņiniekiem reizēm valkāja arī viņu pavadībā esošie kājnieki. 14. gadsimta sākumā modē nāca īsāki virsvalki, bet 14. gadsimta beigās tos aizstāja bruņinieku jakas.
Šim virsvalkam ir rūtains raksts. Tas ir izgatavots no stingras kokvilnas, krīt taisni un tam ir sānu šķelumi no vidukļa līmeņa, kas nodrošina komfortu un ļauj to valkāt pat zirga mugurā. Priekšpusē un aizmugurē ir īsāki šķelumi. Virsvalku var nostiprināt ar jostu, ko liek virs sava tērpa vai ķēdes bruņām.
