Romiešu larārijs bija mājas altāris. Tas kalpoja par svētu vietu, kur tika godināti lāri (mājas dievi), kā arī citi ģimenes un senču aizbildņi. Larārijs parasti atradās virtuvē, priekštelpā vai citā mājokļa centrālajā telpā. Uz mazā altāra atradās statuetes, amuletus un dažkārt arī nelieli ziedojumi, piemēram, pārtika, vīns vai vīraks. Tādējādi romieši katru dienu izrādīja cieņu un pateicību, lūdzot aizsardzību un labklājību savam mājoklim.
