Morāvijas ērglis – kulons šīs vēsturiskās zemes lepnajiem iedzīvotājiem.
Morāvijas ērglis ir viens no senākajiem Centrāleiropas teritoriālajiem heraldikas simboliem. Tā izcelsme aizsākas 13. gadsimtā, kad tas kļuva par Pšemislīdu dinastijas Morāvijas markgrāfu ģerboni. Heraldikā tas tiek attēlots kā kronēts ērglis ar sarkanbaltsarkanu rūtainu apspalvojumu uz zelta fonda. Jau kopš parādīšanās brīža tas simbolizēja Morāvijas markgrāfistes autonomiju Bohēmijas kroņa zemēs un rotāja zīmogus, monētas, hartas un karogus. Par spīti vairākām izmaiņām gadsimtu gaitā, tā pamata heraldiskā forma ir palikusi nemainīga.
- Izmēri: 2,5 × 3 cm
- Materiāls: bronza
- Ar rokām izgatavots
Morāvijas ērglis savu pašreizējo heraldisko veidolu droši vien ieguva 13. gadsimta vidū, Bohēmijas karaļa Otokāra II valdīšanas laikā. Senākais zināmais krāsainais Morāvijas ērgļa attēls atrodas Gocoburgas pilī Kremsā pie Donavas, Austrijā, kas tolaik bija Otokāra II īpašums.
