Šīs ķeltu pērles motīvs nāk no Kočvaru (Lohovice) uzkalniņkapu Berounas reģionā. Citas līdzīgas pērles ir atrastas Vícenices apvidū Rietumbohēmijā.
- Garums: 20 mm (+-5%)
- Materiāls: necaurspīdīgs, spīdīgs stikls
- Datējums: 600.–390. g. p.m.ē. (HaD-LtA)
- Ražots Čehijā
Šī pērle ir izgatavota ar rokām stikla kausēšanas krāsnī, izmantojot seno tehniku, kurā izkausēts stikls tiek tīs ap metāla stieni, gluži kā tas tika darīts Halštatas laikmetā.
Ķeltu tītās stikla pērles no dzelzs laikmeta ir nozīmīgs arheoloģiskais avots tehnoloģiju, tirdzniecības un simbolikas pētniecībai latēnas kultūras kopienās. Tās galvenokārt ir stikla pērles, kas iegūtas, tinot kausētu stiklu uz metāla serdes, un bieži rotātas ar reljefiem, acīm vai viļņlīnijām kontrastējošās krāsās. Tās visbiežāk datētas ar agrīno dzelzs laikmetu (apm. 5.–1. gs. p.m.ē.). Atradumi nāk gan no apmetnēm, gan apbedījumu vietām, kur tās parādās sieviešu un bērnu kapos, bet retāk vīriešu kontekstā. Nozīmīgi atradumi ir zināmi Viduseiropā, jo īpaši Bohēmijā, Morāvijā, Dienvidvācijā, Austrijā un Ziemeļitālijā. Pētījumi izceļ to funkciju kaklarotu, aproču vai apģērba rotājumu elementos, kā arī to iespējamo apotropaisko un statusa nozīmi. Stikla ķīmiskās analīzes apstiprina nātrija-kalcija stikla izmantošanu un norāda uz tāliem tirdzniecības kontaktiem ar Vidusjūras reģioniem.
