Bronzas kulons. Dekoratīvais griežamais krusts ar spirālveida vai vienkārši liektiem zariem ir dokumentēts vairākos variantos jau kopš akmens laikmeta, piemēram, Tripoljes kultūrā Austrumeiropā (Ukrainā starp 5500.–2750. g. p.m.ē.), vēlāk Mikēnu bronzas laikmetā Grieķijā (1600.–1000. g. p.m.ē.), Ziemeļu bronzas laikmetā (1700.–500. g. p.m.ē.), Čehijā Větřevas kultūrā (apm. 1700.–1600. g. p.m.ē.). Dienvidbohēmijā līdzīga tipa Halštates aizdare (8.–5. gs. p.m.ē.), kas sastāv no četrām spirālēm, tika atklāta aizvēsturiskā apbedījumā Protivīnā. Motīvs sastopams praktiski līdz mūsdienām uz tautas izšuvumiem, mājām vai baznīcu rotājumiem. Šis griežamā krusta motīvs šeit nozīmē gan Sauli, kur zaru līkums pauž gada cikla kustību ar četriem saules svētkiem gadā, saulgriežiem un ekvinokcijām, gan debesu un būtībā zvaigžņoto debesu simbolu. Šajā gadījumā četras spirāles pauž zvaigžņoto debesu “griešanos” ap Polaris (Severka) zvaigzni. Izmērs bez osiņas ir 2,3 cm.
