Šis gredzens tika atrasts 3. gadsimta m. ē. ģermāņu sievietes kapā Himlingojē, Dānijā. Sieviete nāves brīdī bija 40–50 gadus veca un piederēja vietējai ģermāņu aristokrācijai. Lai gan Dānija nekad nebija daļa no Romas impērijas, tā atradās tās spēcīgā ietekmē.
Ziemeļu ģermāņu ciltis sūtīja savus karotājus dienēt kā auxilia un foederati romiešu armijās, un starp abiem reģioniem norisinājās aktīva tirdzniecība. Rezultātā izveidojās ziemeļģermāņu kultūra, kas līdzās tradicionālajiem priekšmetiem augstu vērtēja arī romiešu luksusa preces. Līdz ar diviem gredzeniem šī sieviete nēsāja arī divas aproces ar stilizētām čūskas galvām, kā arī fibulu, kurā rūnu rakstā iegravēts vārds “widuhudaR”. Saskaņā ar romiešu paražām viņas mutē bija ielikta monēta samaksai par pārcelšanos uz viņsauli.
Čūskas tēls bieži parādījās romiešu mākslā un rotaslietās, simbolizējot ģimenes labklājības aizsardzību.
Senajā Grieķijā un Ziemeļvalstu bronzas laikmetā čūska saistījās ar dziedināšanu. Šis čūskas kults, kāds tas redzams romiešu kultūrā, iespējams, aizsācies Maķedonijā, kur čūsku uzskatīja par auglības simbolu, tāpēc sievietes labprāt nēsāja čūskas formas rotas.
Mūsdienās oriģināls glabājas Kopenhāgenas Nacionālā muzeja kolekcijā. Gredzens ir pieejams S, M un L izmēros.
