Šis nelielais berlokas kulons ir iedvesmots no romiešu imperiālā perioda ģermāņu berlokām, kas datētas ar laika posmu no 100. līdz 200. gadam m.ē. Šīs rotas kā kaklarotas nēsāja augstākās kārtas ģermāņu sievietes, un tās, visticamāk, bija sociālā statusa simbols precētām sievietēm vai mātēm – tās gandrīz vienmēr ir atrastas sieviešu apbedījumos.
Oriģinālās berlokas parasti bija no zelta, retāk no sudraba, dobi lietas un rotātas ar smalku zelta stieplīšu granolēšanas tehniku. To izgatavošana prasīja augstu tehnisko meistarību, kāda tajā laikā bija pieejama daudzās mazās ģermāņu darbnīcās; atradumi ir reģistrēti Saksijā, Bohēmijā, Polijā un Skandināvijas dienvidos.
Kompakta un izsmalcināta rotaslieta ikvienai, kas vēlas atspoguļot romiešu imperiālā perioda ģermāņu sieviešu tērpu kultūru.
