Šī franku putna saspraude datēta ar 6. gadsimta vidu m.ē., tātad Merovingu impērijas laiku.
Sākotnējā sprādze bija no apzeltīta sudraba un rotāta ar sarkaniem granāta inkrustācijām. Tā tika atrasta bagātā sievietes kapenē Fārmeru ciematā Viternesā, Pa-de-Kalasē. Mūsdienās tā atrodas Bēgumas grāfienes kolekcijā.
Šīs viduslaiku putna formas saspraudes aizmugurē atrodas izturīgs adatas mehānisms ar tipisku spirāles dizainu.
Tāpat kā oriģināls, franku putna saspraudes kopija ir 3,3 × 1,8 cm liela. Materiāls: bronza
Putna formas saspraužu vēsturiskais konteksts
5. un 6. gadsimtā putna formas saspraudes stilizētu ērgļu izskatā bija daļa no franku sieviešu tērpa. Šīs rotaslietas apliecināja turīgu Merovingu sieviešu statusu, un tās parasti nēsāja pa pāriem.
Kombinācijā ar vēl vienu saspraužu pāri, kas tika izmantots tērpa apakšējās daļas aizdarīšanai, četras saspraudes veidoja tā saukto Merovingu četru saspraužu tērpu, kas agrīnajos viduslaikos bija izplatīts starp frankiem un alikiem.
6. gadsimtā mazas saspraudes ar profilētu ērgļu formas granāta inkrustācijām bija izplatītas Merovingu franku kontrolētajās reģionos, un sievietes tās nēsāja kā personīgās rotaslietas.
Šis putna saspraudes variants ar paaugstinātu korpusu, nelielu augšējo spārnu un nagiem ir pazīstams kā “Vorges tips“, nosaukts pēc Vorges arheoloģiskā izrakumu vietas Aisnas departamentā Francijas ziemeļos. Šāda veida saspraudes parādās kapenēs, kas datētas ar laika posmu no 520. līdz 555. gadam m.ē., un tās bija plaši izplatītas Francijas ziemeļos, Reinzemē un Vācijas dienvidos, savukārt variācijas ir atrastas arī Anglijā.
Ģermāņu putnu saspraudes visticamāk attēloja ērgli un smēlās iedvesmu no romiešu imperatora ērgļa. Tās kalpoja kā piederības simbols Romas impērijai vai tās kultūrai un bija augstāko sociālo slāņu sieviešu privilēģija.
