Šī votīvā statuete ir veidota matronas formā – mātes dievietes, kuru godāja no 1. līdz 5. gadsimtam. Matronas galvassega ir raksturīga Ķelnes reģionam.
Romiešu larārijs bija mājas altārs. Tas kalpoja kā svēta vieta, kur tika godināti lāri (mājas dievi), kā arī citi ģimenes un senču aizsargdievības. Larārijs bieži atradās virtuvē, hallē vai citā mājas centrālajā telpā. Uz mazā altāra atradās statuetes, amuletti un dažreiz nelieli ziedojumi, piemēram, pārtika, vīns vai vīraks. Tādējādi romieši katru dienu izrādīja cieņu un pateicību, kā arī lūdza aizsardzību un labklājību savam mājoklim.
