Vodņiks ir pārdabiska būtne no slāvu mitoloģijas, kas galvenokārt pazīstama Čehijā, Morāvijā, Slovākijā un Polijā. Tas pieder pie ūdens dēmoniem un saskaņā ar tautas ticējumiem mājo dīķos, upēs, ezeros vai dzirnavu kanālos. Čehu tradīcijā tas visbiežāk tiek attēlots kā vīrietis zaļā mētelī, ar sārtiem vaigiem, pīpi un mitriem matiem. Viņš bieži sēž uz vītola.
Saskaņā ar leģendām, vodņiks sargā ūdeni un viņam ir vara pār to cilvēku dzīvībām, kuri tajā ieiet. Viņš dažreiz noslīcina neuzmanīgus peldētājus un uzglabā viņu dvēseles krūzēs dīķa dibenā. Taču viņš var būt arī taisnīgs un pat draudzīgs, ja cilvēki izrāda cieņu pret ūdeni.
Vodņiks ir piemērs tam, kā mūsu senči izskaidroja dabas briesmas un mācīja bērniem cieņu pret ūdens stihiju.
Šo atjautīgo kulonu izstrādājusi Dienvidbohēmijas māksliniece Kati.
- Izmērs: 30 x 45 mm
- Materiāls: cinks
- Roku darbs
Līdzīgas figūras pastāv arī citās Eiropas tradīcijās – piemēram, vācu niksa vai skotu kelpijs. Vodņiks ir pazīstams rietumu un austrumu slāviem, bet dienvidslāvu vidū – galvenokārt slovēņiem. Vairumam citu dienvidslāvu tautu šāda ticējuma nav, lai gan Dalmācijā klīda nostāsti par jūras vīriem – puscilvēkiem, puszivīm.
Tā sieviešu dzimtes ekvivalents parasti ir ūdens nimfa jeb rusalka. Ticējums par vodņiku ir saistīts ar seno slāvu ūdens kultu un cieņu pret tā gan dzīvības devēju, gan bīstamo dabu.
