Šāda veida bronzas laikmeta fibulu nēsāja grieķi, etruski, vilanovas kultūra un ķelti visā Eiropā un ārpus tās. Ir atrasti tūkstošiem šāda veida fibulu arheoloģiskie priekšmeti. Tās nēsāja gan vīrieši, gan sievietes, un tās bieži tika liktas līdzi kapenēs kā kapa piedevas.
Šai fibulai ir divas briļļu formas malas, kas sarullētas spirālē. Tā ir izgatavota no misiņa, un tās izmēri ir 8 x 3,5 cm.
Spirāles motīvi Eiropā pastāv jau kopš neolīta un bieži tiek saistīti ar saules kultu. Lai gan to precīzā nozīme dažādās kultūrās varēja atšķirties, arheoloģiskās un mākslinieciskās liecības norāda uz kopīgu simboliku, ko ietekmējuši neolīta lauksaimnieki un ko vēlāk pārņēma indoeiropiešu saules kulti. Pat ķeltu La Tēnas periodā un agrīnajos viduslaikos šai simbolikai bija izšķiroša nozīme viņu mākslas stilos.
