Šis gredzens tika atrasts 3. gadsimta ģermāņu kremācijas kapā Naustdalē, Norvēģijā. Līdzīgi čūskas formas gredzeni no šī paša laika perioda ir atrasti arī citviet Skandināvijā. Tie izceļ ciešo kontaktu starp ziemeļģermāņu pasauli un Romas impēriju. Ģermāņu ciltis cīnījās kā “auxilia” un “foederati” (sabiedrotie) romiešu karaspēkā, un starp abiem reģioniem pastāvēja dzīvīga tirdzniecība. Tā rezultātā izveidojās ziemeļģermāņu kultūra, kas papildus saviem tradicionālajiem priekšmetiem augstu vērtēja romiešu luksusa preces.
Ir ievērības cienīgi, ka šis gredzens kremācijas laikā tika apzināti salauzts. Iespējams, tā nēsātājs bija rituālu speciālists, kas pielīdzināms vēlākajai “völva” (pareģotājai). Gredzenam varēja piemist maģisks spēks, tāpēc tas tika salauzts, lai pārliecinātos, ka tas nenonāk nepareizajās rokās.
Mūsdienās oriģināls atrodas Norvēģijas Vēstures muzejā Bergenā. Līdzīgi gredzeni ir atrasti Himlingojē un Nordrupā Dānijā. Šis gredzens ir pieejams S, M un L izmērā.
Čūska bieži tika attēlota romiešu mākslā un rotaslietās, kur tā aizsargāja ģimenes labklājību. Grieķu antīkajā pasaulē un Ziemeļu bronzas laikmetā čūska tika saistīta arī ar dziedināšanu. Šis čūskas kults, kādu mēs redzam romiešu kultūrā, iespējams, radies Maķedonijā, kur ticēja, ka čūska ir auglības simbols. Tāpēc sievietes labprāt valkāja čūskas formas rotaslietas.
