Torkvetu nēsāja vīrieši, sievietes un bērni, un tas bija aristokrātiskas izcelsmes zīme. Kalēja māksla Ķeltu vidū bija augstā līmenī. Šis ir bronzas torkvets ar savītu rakstu, un torkvetam vienmēr var regulēt izmēru.
Torkvets: no indoeiropiešu zvēresta gredzena līdz rotaslietai. Torkvets ir pazīstams kā tipiski ķeltu rotaslieta, taču to nēsāja arī citas indoeiropiešu tautas, piemēram, ģermāņi, skiti, trāķieši un pat romieši. Šī tradīcija sākās ap 1200. g. p.m.ē. un ilga līdz romiešu laikmetam. Torkveti, visticamāk, radušies indoeiropiešu stepju kultūrā. Tie, iespējams, kalpoja par zvēresta gredzeniem, kas bija saistīti ar zvērestā balstītu savstarpīgumu. Torkveta nēsāšana simbolizēja lojalitāti pret dievību, telti vai vadoni.
