Uztītā stikla pērlīte, kas dēvēta arī par tinuma pērlīti vai stikla pērlīti, var lepoties ar garu, dokumentētu vēsturi, kas aizsākas jau 2. gadu tūkstošā p.m.ē. Arheoloģiskie atradumi Senajā Ēģiptē apliecina stikla pērlīšu izgatavošanu, kausēto stiklu tinot ap stienīti, bieži vien dekorējot tās ar krāsainiem diegiem un acu motīviem. Senajā Romā šīs pērlītes izplatījās kā rotaslietas un maiņas līdzeklis, un tās tiek atrastas kapos visā impērijas teritorijā.
Eiropā stikla pērlītes parādās arī pie ķeltiem, kur tām bija gan dekoratīva, gan simboliska funkcija. Nozīmīgi atradumi nāk no apcietinātām apmetnēm (oppida) un apbedījumu vietām. Viduslaikos to ražošana un tirdzniecība vēl vairāk paplašinājās, savukārt vikingu laikmetā uztītās pērlītes kļuva par nozīmīgiem tālās tirdzniecības priekšmetiem – tās atrastas kapos un apmetnēs no Skandināvijas līdz Austrumeiropai.
Ražošanas process ietver kausēta stikla uztīšanu uz metāla stienīša, kas ļauj iegūt visdažādākās formas, krāsas un dekorus. Šīs pērlītes joprojām tiek izmantotas rotaslietu, īpaši kaklarotu un aproču, veidošanā. Katrs eksemplārs ir unikāls un turpina tūkstošgadīgu amatniecības tradīciju.
- Materiāls: stikls
- Izmērs: 13 × 20 mm
- Ar rokām gatavots
